Intervija ar bijušo SPPA rektori, Dr.paed., emer. profesori  Dzidru Meikšāni

Kāds ir bijis Jūsu ceļš līdz SPPA rektores amatam?
Esmu beigusi Rīgas Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas fakultāti, iegūstot diplomu ar ierakstu „Pedagoģijas un psiholoģijas vidusskolas skolotāja”. Bet par psiholoģijas skolotāju man nav sanācis strādāt, toties zinātniskais darbs vienmēr ir bijis dienas kārtībā. Jāsaka, psiholoģija man vienmēr ir bijusi tuvāka par pedagoģiju. Kādu laiku strādāju šajā institūtā par asistenti. Tālāk es mācījos aspirantūrā un Maskavā aizstāvēju zinātņu kandidāta grādu. Tad sekoja darbs Latvijas Valsts universitātē un doktora disertācijas rakstīšana, vēlāk ieguvu arī otrās pakāpes habilitētā doktora grādu. Universitātē ieguvu arī profesores nosaukumu, bet, sasniedzot septiņdesmit gadus – emeritētās profesores goda nosaukumu. SPPA es strādāju kopš 2000. gada.
Kā, jūsu skatījumā, SPPA atšķiras no citām augstskolām?
Mums ir sava niša. Jau augstskolas nosaukums liecina par praktisko pieeju, kas ir mūsu koncepcija studijām un arī zinātnei. Šo koncepciju ir ieviesis augstskolas prezidents Jānis Mihailovs.
Pastāv pielietojamā zinātne, kuras pieeja ir apgūt zinātni un tad meklēt tai pielietojumu, bet mūsu pieeja ir skatīties, kādas problēmas pastāv dzīvē, un tad meklēt ceļu, kā šo problēmu risināt, balstoties teorijā. Latvijā mēs esam vieni no retajiem, kas iet šo praktisko ceļu. Dzīve un cilvēku vajadzības nepārtraukti mainās, un praktiskā pieeja ļauj strādāt ar visaktuālākajām problēmām. Citā gadījumā zinātnieks ir kā jātnieks, kurš cenšas notvert auļojošu zirgu – straujās dzīves pārmaiņas. Mūsu studenti ir labi sagatavoti praktiskam darbam, par ko īpaši priecājas darba devēji. Tomēr arī teorija tiek uzturēta augstā līmenī.
Kādi jaunumi ir sagaidāmi augstskolā?
Augstskolā šobrīd tiek veidota absolventu asociācija ar mērķi uzzināt, kā absolventiem klājas darba tirgū, kas viņiem ir bijis praktiski noderīgs, un ko vajadzētu izmainīt studiju procesā, lai studenti būtu vēl labāk sagatavoti. Tāpat norit darbs pie augstskolas konventa izveides.
Vēl šajā pusgadā augstskolā tiks ieviesta konkursu, viktorīnu un olimpiāžu pēcpusdiena, kas notiks reizi divās nedēļās, pirmdienās plkst. 16.00. Pasākumu mērķis būs izklaidējošā formā attīstīt studentu erudīciju un sniegt noderīgu informāciju.
Nozīmīgs notikums augstskolas dzīvē būs zinātniskā konference “Pārejas psiholoģija: no skolēna līdz profesionālim”, kas notiks šī gada jūnijā. Tiks izdoti zinātnisko rakstu krājumi, kas sagatavoti no konferences materiāliem.
Ko Jūs gribētu novēlēt SPPA esošajiem un topošajiem studentiem?
Novēlu globalizācijas apstākļos globāli domāt un turēt roku uz pasaules pulsa. Maksimāli censties iepazīties ar dažādu valstu sociālo, ekonomisko un kultūras dzīvi, lai varētu tur braukt pēc jaunas pieredzes un labi justies. Man pašai ļoti patīk ceļot, jo tas ir viens no personības paplašināšanas veidiem. Tāpat novēlu apgūt valodas, lai varētu tajās brīvi sazināties un lasīt.
Studentiem gribu novēlēt - esiet līdzautori augstskolas izaugsmē! Nāciet ar savām idejām, padomiem un ieteikumiem! Novēlu gaišu un prieka pilnu studentu dzīvi! Lai mūsu augstskola jums ir kā otrās mājas!

 

Pedagoģiskā stilistika

 

Kokas traģiskais liktenis

Jau vairākas dienas esmu ļoti aizņemta, man nav neviena brīva brīža. Es baroju un kopju savu jauno aizbilstamo – daiļo Koku. Tā es viņu nosaucu. Agrāk man jau bija kaķēni, kucēni, bet vistiņas nekad nav bijis. Svētdien viņu nopirka tirgū* mamma un tētis. Šodien esmu agri pamodusies, lai pabarotu Koku, un pēkšņi dzirdu, ka mamma un tētis sarunājas.
- Mamma: « ...Ir jāgatavojas rītdienas mielastam, tev man ir jāpalīdz.»
- Tētis: « Kas ir jādara?»
- Mamma: « Ir jānokauj vista.»
- Tētis: «Ko tu!! Es nevaru...»
- Mamma: «Tu taču esi vīrietis!»
- Tētis: «Nu un tad, vai vīrietim tas ir jādara?»
- Mamma: « Tu gribi, lai es to darītu?»
- Tētis:  « Es neesmu slepkava!!»
- Mamma: « Tu taču slepkavoji frontē!..»
- Tētis: « Jā, bet es darīju galu ienaidniekiem, fašistiem, bet vista ir tik jauka, tā patīk bērnam, kāpēc man viņa ir jānokauj? Man viņa neko sliktu nav nodarījusi, es nedarīšu viņai pāri! Lai vistu kauj tas, kurš parasti to dara...»
- Mamma: « Parasti es lūdzu Tesleram, kad viņš aicina šoihetu, sinagogas kalpu, kurš to dara viņa ģimenei un pie vienas reizes arī mums. Tuvākajā laikā viņa nebūs... Ar ko tad rīt mēs cienāsim viesus? Tāpēc tev nāksies to darīt, ej uz šķūni un ņem cirvi...»

Es gribēju skriet pie Kokas, lai glābtu viņu, bet mamma mani ieslēdza istabā, un es kliedzu un stipri raudāju. Pēc šā gadījuma es vairs nekad neēdu vistas gaļas ēdienus.  
Vēlāk mamma stāstīja vecaimātei, ka tētim nepaveicās, viņam neizdevās nokaut vistiņu. Teslers viņam ieteica, kā to darīt. Bet tētis aizvēra acis, pagriezās sāņus, pacēla cirvi, un atcirta tikai gabaliņu knābja, Koka izspruka, sāka skaļi kladzināt un aizbēga uz vienu pusi, bet ar šausmām pārņemtais tētis uz otru pusi...
Tomēr Koku vienalga nokāva ... Es sēdēju pie galda un neko neēdu. Vairākas dienas raudāju, atceroties manu mīļo Koku.

* Pagājušā gadsimta vidū vistas pirka dzīvas tirgū, tolaik vistas gaļas veikalos nebija.

S. Mihailova

 

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm
Situācija
Aija, 3. kursa studente, stāsta: „Es studijas uztveru nopietni un vienmēr cenšos visu uzdoto izpildīt kvalitatīvi un laicīgi. Vērtējumi man parasti ir labi vai teicami. Tu jautā, kur tad ir problēma? Redzi, parasti es ar docētājiem saprotos labi un viņi ir apmierināti ar manu darbu, tomēr šobrīd man ir sajūta, ka viens no pasniedzējiem ir nolēmis mani „iegāzt”, jo nepieņem manus darbus, liek tos pārstrādāt. Vienmēr viņš atrod, ko kritizēt! Rādīju savus darbus kursa biedriem un mājiniekiem, viņiem tie patika. Es vairs nesaprotu, ko šis docētājs no manis grib sagaidīt! Dusmas!”
Ar šādu vai līdzīgu problēmu, iespējams, ir saskāries ne viens vien students. Aijai ir sajūta, ka viņas darbs netiek pienācīgi novērtēts. Docētāja rīcība studentei šķiet nepamatota un netaisnīga. Lai ieraudzītu situāciju objektīvā gaismā, studentei varētu ieteikt mazliet nolikt malā emocijas un paskatīties uz situāciju ar vēsu prātu. Pirmkārt, pajautāt sev - vai mans darbs tiešām ir nevainojams? Otrkārt, precīzi noskaidrot docētāja prasības un censties tās ievērot savā darbā. Kursa biedru un mājinieku viedoklis, visticamāk, ir subjektīvāks par pasniedzēja skatījumu.
Lūdzām psihologu komentēt šo situāciju un sniegt Aijai atbildi.
K. K.
Komentārs
„Ja pasniedzējs liek pārstrādāt darbus, tas vēl nenozīmē, ka viņš vēlas Jūs „iegāzt”. Studentu paveikto darbu analīze un konstruktīva kritika veicina studenta profesionalitātes izaugsmi. Ja ir kritika, ir iespēja kvalitatīvu darbu pārvērst par vēl kvalitatīvāku.
Ja tomēr Jums šķiet, ka pasniedzēja kritika nav objektīva, ja Jūs „nesaprotat, ko šis docētājs no Jums grib sagaidīt”, pajautājiet, kādi ir uzdotā darba vērtēšanas kritēriji, pārrunājiet, kuri parametri Jūsu darbā neatbilst uzdotajam- tātad nevis dusmas un aizvainojums, bet gan sava darba racionāla izvērtēšana. Svarīgi, lai sarunā ar pasniedzēju Jūs viņa teikto neuztvertu kā Jūsu personības izvērtējumu, bet gan kā Jūsu darba izvērtējumu. Pasniedzējs nevērtē mūs, bet gan vērtē mūsu nododos darbus!
Un vēl, uzdodiet pati sev jautājumu: par ko Jūs patiesībā dusmojaties: par to, ka tiek kritizēts Jūsu darbs, vai par to, ka pasniedzējs Jums neieliek teicamu vērtējumu? Atbilde atklāj vielu pārdomām par, „teicamnieces sindromu”, attieksmi pret kritiku saistībā ar pašvērtējumu, pieredzes un uztveres fenomenu.”

D. L.

 

Ieskats izstādes „Četras stihijas” atklāšanā

 

Ir rudens pēcpusdiena, ārā jau satumsis, bet SPPA notiek patīkama rosība. Dabas fotogrāfijas, gleznas, video projekcijas un pat instalācijas, sveču aromāts, mierīga mūzika, uzkodas un saviesīgas sarunas – tas viss raksturo SPPA Datordizaina fakultātes studentu vasaras plenēra darbu izstādes „Četras stihijas” atklāšanu, kas notika š. g. 9. novembrī un būs apskatāma līdz 26. novembrim augstskolas trešā stāva foajē. Izstādes organizatori ir trīs jau minētās fakultātes 4. kursa studenti: Marina, Edvīns un Pēteris.
Kā atzīst Marina, izstāde ir unikāla, jo katrs autors ir izvēlējies savu mākslas stilu, krāsas tonalitāti un alternatīvu pieeju. „Visi izstādītie darbi ir ļoti atšķirīgi viens no otra, bet tajā pašā laikā kopumā visi darbi ir kā viens dzīvs organisms. Katrā gleznā ir jūtama autora ieliktā enerģija. Aplūkojamie darbi ir kā spogulis, kurā gan autors, gan izstādes apmeklētāji var saskatīt kaut ko savu,” uzskata izstādes organizatore.
Edvīns stāsta : „Studentiem vasarā bija plenēra prakse, katrs gāja pie dabas un meklēja sev tuvākās ainavas. Tieši tāpēc izstādē ir pārstāvētas visas četras stihijas: zeme, gaiss, ūdens un gaisma. Studentu darbi nu ir nodoti jūsu vērtējumam un ir aplūkojami izstādē.”
„Kā izstādes organizatori, mēs, protams, cenšamies panākt arī to, lai izstāde nestrādā tikai vienā virzienā, bet lai rodas ceļš uz abpusēju sapratni,” atklāj Pēteris. „Ar ko mūsu izstāde atšķiras no citām? Mēs mēģinām pārsteigt apmeklētājus ar īpašu gaisotni, kuru radām ar skaņu, gaismu, smaržu un ar... labāk tomēr neatklāsim visus noslēpumus, lai paliek arī kāds neliels pārsteigums.”

 

 

Nepakļauties, bet mainīt!
(Absolventa domas)

Dzīve mūsdienu straujās tehnoloģijas attīstības apstākļos ir radījusi pietiekami daudz paradoksu, kas kļūst par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, tāpēc par to ir vērts padomāt ikvienam, lai meklētu ceļu ārā no šī apburtā loka.
Pēdējā laikā mūsu idejas sākušas augt augumā un izplešas jo plaši, toties arvien vairāk mēs zaudējam pacietību. Mūsu ceļi kļūst platāki, bet mūsu pasaules uzskats un individualitāte – sašaurinās. Mūsu redzesloks paplašinās, bet uztveres leņķis top arvien neasāks. Mēs dzīvojam lielos dzīvokļos, bet mūsu ģimenes – samazinās. Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder arvien mazāk. Mēs pērkam vairāk mantu, bet arvien mazāk par tām priecājamies. Mums ir pieejamas arvien vairāk ērtības, bet mums neatliek laika tās izmantot.
Tas viss liecina, ka šodien piedāvājums kļuvis lielāks par pieprasījumu un mūsdienu apstākļos cilvēkam rodas risks nogrimt informācijas un piedāvājuma plūsmā.
Kāds ir secinājums?
Nekļūstiet pūļa līdzskrējēji, bet attīstiet un pilnveidojiet savu individualitāti. Mācieties nepakļauties, bet mainīt dzīvi, lai radītu telpu attīstībai, lai saglabātu pašcieņu!!!
Ar šādām sajūtām es sāku savu profesionālo karjeru. Šādu uzstādījumu es dodu pati sev patstāvīga dzīves ceļa sākumā.
Bet kas būs pēc gada? Pēc diviem gadiem?

K. K.

Studentu piedzīvojums

Studentu grupai vasarā, dodoties uz Gdaņsku, vajadzēja atrast ceļu caur pilsētu Sejno. Iebraukuši Augustovā, apstājāmies pie kādas autostāvvietas precizēt ceļu. Poļu valodu neviens nepratām un jautājām sargam krieviski. Atbilde skanēja: „Sejno? O, prosto, prosto! Celij čas prosto!”. Tā neko nesapratuši arī braucām tā prosto (vienkārši) un skatījāmies pulkstenī. Nepagāja ne pusstunda kā iebraucām Sejno. Gdaņskā draugi mums iztulkoja, ka sarga teiktais nozīmē – „visu laiku taisni”...
Viss ir labs, kas labi beidzas, tomēr, dodoties uz citu valsti, turpmāk ņemsim līdzi vārdnīcu.

Kas ir svešvalodu klubs?

• Ieva: „Sveiks, Jāni! Vai arī Tu apmeklēsi kādu no svešvalodu klubiem SPPA?”
• Jānis: „Es? Kāpēc man vajadzētu to darīt? Es pat nezinu, ko tādos klubos dara!”
• I. : „Esmu dzirdējusi, ka tajos varēs tuvāk iepazīt angļu, vācu, itāliešu, franču un spāņu kultūru, nogaršot un pat pagatavot kādu tradicionālo ēdienu, piemēram, itāļu klubā – pastu. Klubos varēšot skatīties un apspriest filmas, iemācīties kādu noderīgu valodas frāzi vai parunāt ar citiem valodas pratējiem. Būšot iespēja iepazīt Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Francijas un Spānijas ievērojamākās vietas un cilvēkus. Esmu nolēmusi spāņu klubā pastāstīt par savu skaisto ceļojumu uz Barselonu.
• J.: ”Hmm, filmas un garšīgi ēdieni man patiktu, bet tad es varu apmeklēt tikai angļu klubu, jo citas valodas neprotu. Būs jāiztiek ar angļu tēju, uz īstu itāļu picu laikam varu necerēt...”
• I.: ”Jāni, nav iemesla uztraukumam! Klubu var apmeklēt arī bez valodas zināšanām.”
• J.: „Tad gan es labprāt aizietu! Diez, kāda būs dalības maksa?”
• I.: „Klubi visiem ir bez maksas! Un tur būšot studenti arī no citām augstskolām!”
• J.: „Šķiet, ka Tu mani būsi pārliecinājusi. Kur es varu pieteikties? ”
• I. : „Pieteikties var, zvanot uz tālr. 67506257 vai pa e-pastu: kursi@sppa.lv”
• J.: „Tad tiekamies valodu klubā!”

Twitter:

 

• Vienmēr centīsimies veidot savus darbus tā, lai būtu pārliecība: tas ir labākais, ko varēju izdarīt.
• Kas tevi iepriecina vairāk – ziemas beigas vai pavasara sākums? Veco projektu pabeigšana vai jaunu darbu iesākšana?
• Daudzi psiholoģijas studenti lasa par citu veiktajiem eksperimentiem, bet tos daudz interesantāk ir veikt pašiem!
• Vai esat kādreiz iedomājušies, ka špikeru gatavošana patiesībā ir viens no labākajiem zināšanu apguves veidiem?
• Mēs esam dzīvi cilvēki, tāpēc strādāsim „ar uguntiņu”!
• Ja man aizrāda, bet es šim aizrādījumam nepiekrītu, tad es saku: "Katram trakajam sava programma!" (L.K.)
• SPPA studentiem, gatavojoties pārbaudījumiem, nepalīdz vecais paņēmiens – palikt grāmatu zem spilvena, jo uzsvars - uz praktiskām iemaņām.
• Svarīgi ne tikai prast pamanīt un piefiksēt, bet arī – radīt un pilnveidot.
• Studenta psiholoģija: ar vismazāko piepūli visīsākajā laikā sasniegt maksimālo rezultātu.
• Krāsainākai dzīvei katru dienu izdari ko tādu, ko nekad neesi darījis. Tas paplašinās redzesloku un sniegs jaunu pieredzi.
• Cilvēks, kas aizraujas ar fotografēšanu, iemanās visparastākajā ikdienā pamanīt neparastus momentus, faktūras, gaismēnu spēles.
• Tumšie rudens vakari ir kā radīti sevis pilnveidošanai – kursiem un studijām. Jāizmanto laiks savā labā!
• Ko iesākt ar saņemto kritiku? Ja tā ir konstruktīva – ņem vērā un uzlabo sniegumu, ja ne – aizmirsti un dodies uz priekšu.
• Video ieraksts, kurā redzams, kā tu runā, staigā un kusties, būs labs pamudinājums piedomāt pie savas uzvedības un runas veida.
• Grāmatas, pēc būtības, sniedz vakardienas zināšanas, bet radošo profesiju pārstāvjiem jābūt orientētiem uz nākotni un jāveido tā. Radiet projektus!
• Vai esam lojāli sev? Savai ģimenei un draugiem? Organizācijai, kuru pārstāvam? Vai esam patiesi savas valsts patrioti?
• Nav nemaz tik vienkārši atmest stereotipus un bez aizspriedumiem skatīties uz procesiem, lietām un parādībām. Tomēr es centīšos.
• Sesijas laikā vienlīdz liela nozīme ir gan mācībām, gan darba un atpūtas režīmam. Atpūties students spēj vairāk!
• Lai labāk apgūtu mācību vielu, no katra izlasītā paragrāfa centies izrakstīt galveno domu. Tas vēlāk palīdzēs atcerēties saturu.

Vasaras piedzīvojumi

Kaperi (D.Spīre)

Skaistā agrā vasaras pēcpusdienā ar vīru, pastaigājoties pa Romu, nolēmām pusdienot kādā no centra picērijām. Apsēdāmies pie brīva galdiņa picērijas terasē. Pie blakus galdiņa Itālijai raksturīgās antipasti – bruschetta baudīja kāds padzīvojis tūristu pāris no Vācijas. Arī pie mums pienāca oficiante – bella ragazza – ar blociņu rokās. Es izvēlējos svaigo picu jeb picu ar rukolu un tomātiem, savukārt vīru iekārdināja pica ar tunci un kaperiem. „Bet kas ir kaperi?” viņš jautāja. Es raustīju plecus, dzirdējusi biju, bet redzējusi un ēdusi nekad.
„Sakiet, kas ir kaperi?” vīrs jautāja itāļu oficiantei. Itāliete iepleta acis – „Jūs nezināt, kas ir kaperi?” Vīrs tikai purināja galvu. Arī vācu pāris ar interesi pievērsās situācijai. Itāliete parādīja žestu, ka tūliņ atgriezīsies un pazuda kopā ar kolēģi picērijas iekšpusē. Pēc brīža viņa atgriezās ar mazu burciņu, kurā bija kaperi. Vīrs sāka pētīt burciņu.. Pa to laiku visas apkārtējās acis bija pievērsušās mums un vērīgi gaidīja, kas būs! .. vīrs pagrieza burciņu pret gaismu, atvēra vaļā un paoda! Oficiante sāka gardi smieties, „ooo, Jūs laikam tiešām nezināt, kas ir kaperi”!
Temperamentīgās itālietes izsauciens un nerimstošie smiekli, protams, atrāva vaļā smieklu slūžas visiem, kas sastinguši bija vērojuši šo situāciju.
Tā jau tas ir, viņiem – dienvidniekiem, kapers ir neatņemama kulinārijas sastāvdaļa, savukārt mums – ziemeļniekiem, marinēts gurķis ir kapera vietā!

 

Piedzīvojums viduslaiku pilī (I. Mastiņa)

Šī gada vasarā mana ģimene saņēma ielūgumu no draugiem uz dzimšanas dienas svinībām. Ielūgumā bija norādīts, ka vēlams ierasties viduslaikiem atbilstošā tērpā, jo pasākums notiks Jaunpils pilī. Mēs saposāmies gaišos linu auduma tērpos un devāmies uz Jaunpils pili.
Jaunpils pils celta 1301.gadā kā Livonijas ordeņa bruņinieku pils – ūdenscietoksnis. Jaunpils pils ir viena no nedaudzajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi savu sākotnējo izskatu ar plānojumu un aizsardzības sistēmu.
Mūsdienās pilī, kuru no trim pusēm apņem ūdens, rit visai spraiga un interesanta sabiedriskā dzīve. Jubilārs saviem viesiem bija sagādājis pārsteigumu: ierodoties precīzi noteiktā laikā mūs sagaidīja bruņinieki. Viesi, kuri izrādīja vēlēšanos varēja izmēģināt savu prasmi šķēpa un cirvja mešanā, šaušanā ar arbaletu. Ceļojuma turpinājumā pa pili, baznīcu un dzirnavām mūs izklaidēja āksts, pāži un atslēgu glabātājs. Tikām iepazīstināti ar Jaunpils baronu ellišķīgajiem darbiem un nedarbiem, tikumiem un netikumiem. Bija iespēja aurēt velnišķā baronu ruporā, aplūkojām viduslaiku ieročus, sievas „uzticības” jostu . Vīna pagrabā ar mūku pašaustīšanas pātadziņu izdzina grēkus. Kopā ar kalēju varēja izkalt pats savu monētu. Ceļojuma noslēgumā – Lielgabala šāviens!
Sekoja turpinājums viduslaiku krodziņā. Pie ieejas ļoti kārtīgi nomazgājām rokas un tikām aicināti pie galda. Atmosfēra bija fantastiska – pati telpa ar velvēm un tikai sveču gaisma, atbilstošos tērpos tērpti muzikanti skandēja patīkamu seno mūziku. Galds bija servēts viduslaiku stilā – māla bļodas un bļodiņas, lielas un mazas krūkas.Visi apsēdāmies un viens ar otru saskatījāmies – likās, ka kaut kas trūkst, nebija galda piederumu. Ko darīt? Domāju – pagaidīšu, lai kāds cits pajautā kalpiem par dakšiņām un karotēm, viņi noteikti tās ir aizmirsuši uzlikt. Bet tā tas nebija, galds bija servēts atbilstoši. Jubilārs redzot mūsu apmulsumu, aicināja visus droši iemalkot vīnu un uzkodas droši ņemt ar rokām, jo, kā izrādās,viduslaikos galda piederumus Latvijā vēl nelietoja. No iesākuma tas likās mazliet mežonīgi, bet , ja visi ar rokām, tad visi...
Ēdiens bija tā sagatavots, ka nesagādāja grūtības to baudīt. Šīs dzimšanas dienas svinības man paliks ilgi atmiņā tieši ar mielastu viduslaiku krodziņā, kur ēdienu ņēmām ar rokām, bez galda piederumiem.
Nakti pavadījām Jaunpils pils apartamentos. Spoku neredzēju un nedzirdēju. Jauks bija šis pasākums, it visam bija īpaša romantika, jo tas notika septiņus gadsimtus senā pilī, kuru cēla Livonijas ordeņa mestrs Gotfrīds fon Roga un kurā vairāk nekā 350 gadus valdīja fon der Reku (Recke) dzimta.

Lai Jums arī izdodas kaut ko tādu izbaudīt!                 

 

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola mērķtiecīgi padziļina starptautisko sadarbību. Jau vairākus gadus saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem augstskolā notiek darbs zinātnes, pedagoģijas un kultūras jomā ar:

• Krieviju (Krievijas Izglītības Akadēmijas Ģimenes un bērnības pētniecības centrs, Sanktpēterburgas Universitātes Psiholoģijas fakultāte, Starptautiskais Humanitārais institūts Sanktpēterburgā, Kazaņas Universitātes Psiholoģijas fakultāte);
• Franciju (Lumjēra 2 universitāte, Psiholoģijas institūts, Liona);
• Amerikas Savienotajām Valstīm (Psihosintēzes asociācija Ņūmehiko štatā, Psiholoģijas centrs "Panākumi bez ierobežojumiem");
• Vāciju (Hanoveras psihoterapijas centrs).

Attīstās kontakti ar Maskavas valsts universitātes Psiholoģijas fakultātes docētājiem (prof. V. Zinčenko, B. Bratuss, F. Vasiljuks u.c.), Amjenas universitāti - Francija (prof. B. Madjē), Lietuvu (R. Kočūnas, G. Homentauskas), Nīderlandi (Jan Van de Pols) psihologiem.

2001. gadā augstskola slēdz institucionālo līgumu un iesaistās EK "Socratus-Erasmus" studentu un pasniedzēju mobolitātes programmās. SPPA Erasmus kods ir LV RIGA 30.

Noslēgto starptautisko līgumu un vienošanos ietvaros augstskolā regulāri notiek starptautiskie semināri un konferences. Atbilstoši līgumam notiek vispusīga sadarbība ar Francijas vēstniecību Latvijā, ar tās palīdzību augstskolā jau trešo gadu strādā pasniedzēji no Francijas.

Attīstās sakari ar Francijas augstskolu docētāju apvienību. 2000.g. 30. septembrī augstskolas pārstāvji piedalījās starptautiskajā kolokvijā “Pasaules tulkošanas diena. Jaunās tehnoloģijas un tulkošana". Augstskolas docētāju pētnieciskā darba rezultāti publicēti starptautiskās konferences "Identitāte un Eiropas pilsonība" materiālu krājumā. (2000.g., maijs).

Turpinās sadarbība ar Dzīvo valodu Eiropas centru (Grācā, Austrijā), kuras rezultātā augstskolā izveidots valodu resursu centrs, kas dod iespējas studentiem patstāvīgi padziļināt svešvalodu zināšanas.